Daces Dienasgrāmata | Kāpēc safari un ekskursija nav viens un tas pats?
Es reizēm domāju, cik dažādi cilvēki saprot vārdu safari. Dažiem tas ir vienkārši brauciens uz nacionālo parku, lai apskatītu dzīvniekus. Iekāp automašīnā, brauc, skaties, fotografē un dodies tālāk.
Taču safari Tanzānijā nav gluži tas pats, kas ekskursija. Un atšķirība, manuprāt, sākas ar to, cik daudz iespējams kontrolēt pašu pieredzi.
Apmeklējot pilsētu vai kādu apskates objektu, parasti jau iepriekš ir zināms, kur tas atrodas un ko tur varēs apskatīt. Varam izlemt, vai plašākas informācijas iegūšanai nepieciešams gids, vai pietiks ar internetā pieejamo informāciju. Ja apskates vieta atrodas ārā, dabas apstākļi, protams, ir svarīgi, taču tie parasti nemaina paša objekta esamību – tie galvenokārt ietekmē apmeklējuma komfortu.
Cita situācija ir vērot dzīvniekus, kas kā jau dzīvas būtnes katru dienu uzvedas atšķirīgi.
Iedomāsimies zooloģisko dārzu vai privātu dabas parku. Parasti ir zināms, kur atrodas dzīvnieki, kurus vēlamies redzēt. Pa labi lauvas, pa kreisi ziloņi. Noteiktā laikā var notikt barošana. Zooloģiskajos dārzos kopēji reizēm dzīvniekus baro apmeklētāju acu priekšā. Dažos privātos parkos barošana var būt arī tūristu iesaistes aktivitāte, savukārt citviet barošanu organizē tā, lai apmeklētājam rastos iespaids par dabisku savvaļas procesu, piemēram, medībām.
Protams, arī tur ne viss vienmēr notiek precīzi pēc grafika, taču vide ir izveidota tā, lai dzīvniekus būtu vieglāk apskatīt un apmeklētāja pieredzi būtu vieglāk paredzēt.
Tanzānijas safari viss ir citādi.
Nacionālajos parkos lauvas negaida tūristu ierašanos. Ziloņi nepaliek vienā vietā tāpēc, lai cilvēkiem būtu ērtāk viņus fotografēt. Dzīvnieki savā nodabā pārvietojas, meklē barību, atpūšas, slēpjas vai dodas citur. To ietekmē laikapstākļi, diennakts laiks un neskaitāmi citi apstākļi, kurus nav iespējams mainīt. Dažreiz dzīvniekus izdodas atrast ātri. Citreiz jābrauc ilgi, jāmeklē un jāgaida.
Vai tas nozīmē, ka safari vienkārši jāpaļaujas uz veiksmi?
Nē. Un šeit sākas safari organizēšanas svarīgākā daļa.
Pieredzējis safari organizētājs ne tikai rezervē automašīnu, naktsmītni un ieejas biļetes parkā. Viņam jādomā par daudz ko vairāk. Cikos labāk izbraukt? Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai no naktsmītnes nokļūtu nevis līdz parka ieejai, bet līdz vietām, kur ir lielāka iespēja sastapt dzīvniekus? Kādi ir konkrētās dienas apstākļi? Vai ir vērts mainīt maršrutu, vai palikt ilgāk vienā vietā?
Daļa atbilžu jārod plānošanas laikā. Citas — tikai tad, kad safari jau notiek.
Plānojot safari, liela nozīme ir tam, cik precīzi aprēķināti ceļā pavadāmie laiki, cik pārdomāta ir parka loģistika un cik daudz vietas plānā atstāts tam, ko iepriekš nav iespējams paredzēt.
Esot dabā, liela nozīme ir šoferim-gidam, viņa pieredzei, zināšanām par parku un spējai nolasīt situāciju. Viņš nevar pavēlēt lauvai iznākt no krūmiem, taču var zināt, kur ir vērts meklēt, kad to darīt un kā rīkoties, ja apstākļi mainās.
Tāpēc rūpīgi plānots safari nenozīmē, ka katra dienas minūte un katrs dzīvnieks ir iepriekš paredzēts.
Tas nozīmē, ka lēmumi netiek pieņemti nejauši un ceļojums nav atstāts pašplūsmā.
Manuprāt, tieši šeit ir galvenā atšķirība. Ekskursiju parasti plānojam, zinot, ko apmeklēsim un kā noritēs pats apmeklējums. Safari plānojam vidē, kurā apstākļi nepārtraukti mainās un kurā mums pašiem ir jāpielāgojas.
Ja dodamies savvaļā, mums jāpieņem, ka ne visu varēsim paredzēt. Toties mēs varam izvēlēties cilvēkus, kuri zina, kā šādā vidē strādāt, un kuri spēj pieņemt pārdomātus lēmumus arī tad, kad sākotnējais plāns jāmaina.
Iespējams, tieši tāpēc safari nav tikai dzīvnieku apskatīšana.
Tā ir arī mācīšanās pieņemt, ka savvaļai ir savi noteikumi — un ka labs safari sākas jau ilgi pirms brīža, kad pirmo reizi ieraugām dzīvniekus.
Vēl par safari Tanzānijā:
Safari vai geimdraivs (game drive): Kā neiekrist lamatās →
Kas kopīgs Tanzānijas safari un zoodārzam →